Latvijas apvidus izlases sniegums Geteburgā, Zviedrijā

2018. gada WA 3D čempionāts notika Zviedrijā, Geteburgā. Dalībnieki no 23 valstīm cīnījās par Eiropas čempionu tituliem dažādās loku klasēs un konkurencēs, gan individuāli, gan komandās. Latviju pārstāvēja 5 sportisti, t.sk. mūsu kluba biedri Marina Rjabkova (neaprīkots loks) un Agate Zālīte (kompaktloks).

Pirmās 2 dienās notika kvalifikācija. Šaušana tika organizēta trijās trasēs – Zilā, Sarkanā un Dzeltenā. Kopīgs visām trasēm bija tas, ka lielākā daļā no mērķiem tika novietoti tā, ka aizšaujot garām bulta ir beigta – pret klintīm vai kā citādi “netrāpīšana” tika vērsta uz bultas sabeigšanu vai atrašanas neiespējamību.

Zilā trase Marinai sākās klints augšdaļā, ainaviskā atklātā vietā. Vējš brāzmās pūta tā, ka no četriem rindā stāvošiem zvēru maketiem nevarēja noturēt loku uz sava indeksa zvēra. Vietās, kuras bija zemāk vai nebija tik atklātas, vējš pūta mazāk vai arī nebija vispār, bet grūtības attāluma noteikšanā pastiprināja klintis, kas periodiski bija starp šaušanas pozīciju un mērķī. Latvijā šādas reljefa īpatnības nav.

Sarkana trase kopumā bija vieglāka par zilo, bet bija daži grūti un neparasti mērķī. Piemēram, mazā izmēra zvēru maketi novietoti neraksturīgi lielā attāluma. Vai, piemēram, mērķis tiek ievietots apmēram 3.stāva augstumā pilsdrupu logā. Pirmās un otras dienas sarkana trases atšķiras ar mērķiem un to izvietojumu, kaut gan viss notika pārsvarā pilsdrupu iekšpusē, arī burtiski telpās.

“Pa apļveida trepēm grupa nokāpj lejā, paliek arvien tumšāks un tumšāks. Drīz arī trepes vairs nevaram atrast zem kājām. Stāvām, gaidām, kad acīs pieradīs pie tumsas. Apkārt kaut kas pil no griestiem, kā jau īstās viduslaiku pilsdrupās pienākas. Dodamies  zemāk pa trepēm – minimāli izgaismots koridors – tālāk kādu laiku sekojam bultiņām un norādēm. Un esam klāt pie mērķa. Pats mērķis atrodas iekšā alā, visapkārt tumšs, ir lampa uz mērķi un lampa uz šaušanas pozīciju. Tas arī viss!”

Ja zilā trase bija interesanta, ainaviska, bet sarežģīta, un mēs redzējām pilsdrupas no augšas. Un savukārt sarkanā bija vieglāka, interesantāka, bet pārsvarā pilngrupās iekšā un ar dažiem īpašiem pārsteigumiem. Īpaši, kad dienas beigās, izskrējies krustām šķērsam pa tām klintīm, jūties kā kalna kaza. Tad par dzelteno trasi, kura mūsu kluba C loka klases pārstāvei trāpījās otrā dienā, var pateikt, ka tā būtībā ir abu iepriekšējo trašu grūtāko mērķu apvienojums jeb “bultu tirgotāja sapnis”.

“Pienākot pie šaušanas mietiņa pirmajā momentā galvā ir tikai viena doma – “Ko?”. Tāda bija dzeltenā trese. Stāvot pie šaušanas mietiņa grūtākais ir saprast nevis attālumu līdz mērķim, bet vispār nevari izdomāt pie kā te var pieķerties, lai vispār sāktu domāt attālumu un šaušanu. Un tad jācīnās vēl ar pamatīgām vēja brāzmām, kuras visas nedēļas garumā neatlaidīgi pieņēmās spēkā.

Turnīri pirmo reizi notika pēc jauniem noteikumiem, pēc kuriem izslēgšanas cīņām kvalificējās 22 labākie šāvēji katrā konkurencē. Bija sagatavotas 4 trases ar 8-9 mērķiem katrā. Un tiesneši ar šaušanas pozīciju marķieriem un mērķiem improvizēja brīvi, izvēloties 6 mērķus katrai izslēgšanas turnīrcīņai.

Kopumā, protams, fantastiska pieredze un lieliskās visas trīs trases, jo tādi mērķi un tādos apstākļos mājas sacensībās netiek šauti.

 

Atbildēt

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.