Februārī un marta sākumā mūsu kluba sportisti piedalījās vairākās sacensībās t.sk. divos Latvijas čempionātos telpās (jaunatnes un pieaugušo), kuri arī šogad notika Ventspilī.
Latvijas čempionātā pieaugušajiem mūsu klubu pārstāvēja trīs komandas – olimpiska loka vīriešu komanda (Siņņikovs/Ozoliņš/Derbakovs), sieviešu komanda (Rjabkova/Fomenko/Ostrovska) un kompaktloka komanda (Šilovs/Francs/Ojaniemi), bet Artis Vilciņš neaprīkotā loka klasē pārstāvēja mūsu klubu tikai individuāli.
Rezultāti:
- Rjabkova/Fomenko/Ostrovska katrai 9.dalītā vieta individuāli un 4.vieta komandu cīņās.
- Siņņikovs/Ozoliņš/Derbakovs komandu cīņās cīnoties līdz shoot-off izcīna 2.vietu. Individuālā ieskaitē Derbakovs 17.dalītā vietā, Ozoliņš 9.dalītā vietā un Siņņikovs – BRONZA.
- Šilovs/Francs/Ojaniemi 9.dalīta vieta individuāli un 3.vieta komandu cīņās.
- Vilciņš, 1/4 turnīrā piekāpjoties sacensību zelta medaļas ieguvējam, izcīna 6.vietu.
- Agate Zālīte – galvenā sacensību tiesnese.
Latvijas Jaunatnes čempionātā telpās (01.03.2020) parādīt savu meistarības līmeni devās kluba jaunākie kluba pārstāvji. Kopumā sacensības apmeklēja 69 jaunie sportisti.
Mūsu rezultāti:
- Olimpiskais loks, Juniori, sievietes: J. Ostrovska 5.vieta un V. Fomenko – SUDRABS
- Olimpiskais loks un Neaprīkots loks, Juniori, vīrieši: N. Siņņikovs SUDRABS un ZELTS
- Olimpiskais loks, Jaunieši, meitenes: E.Aļeiņikova – 13.vieta
- Olimpiskais loks, Jaunieši, zēni: D.Drukaļskis 7.vieta un I.Klyashtornyy 5.vieta
Un šoreiz uzdosim jautājumu abu sacensību medaļniekam Nikolajam Siņņikovam:
Kāpēc nolēmi šajās sacensībās piedalīties divās loku klasēs un vai gandarīts par šādu lēmumu?
Jā, esmu viennozīmīgi gandarīts. Tas bija man liels izaicinājums un cītīgi tam gatavojos, jo apzinājos, ka visticamāk šaut nāksies viena maiņā. Tā arī bija! Un visi šāvieni sērijā bija jāveic burtiski viens aiz otra bez pārtraukuma. Citiem vārdiem sakot – uz trim bultām paredzētajā laikā (2 min), man bija jāizšauj 6 bultas un jāpaspēj paņemt otru loku un pāriet uz citu vairogu. Tāpēc šīm sacensībām man bija pavisam cits noskaņojums, maksimālā mobilizācija, jo apziņa, ka laika atlikt šāvienu nav un visus 120 šāvienus jāizpilda tā, kā praktiski tas notiek alternatīvajos turnīros. Šaujot šādos apstākļos nav iespējams (jo nav laika) domāt ne par ko citu, kā tikai par šāvienu. Jā, nenoliedzami psiholoģiski šādi šaut ir grūti, jo bija bažas, ka varu neiekļauties atvēlētajā šaušanas laikā, neskatoties uz to ka treniņos ieguvu pārliecību par sevi, ka man pilnīgi pa spēkam šaut šādā tempā. Es iemācījos ātri ielādēt bultu un ātri nomainīt lokus, visur kur var un drīkst pasteigties, es iemācījos to darīt, un kur šāviena apstrādes posmā steigties kategoriski nedrīkst, tur arī strādāju pārdomāti.
