Baltijas čempionāts telpās

Pandēmijas dēļ Latvijā sen nebija šāda mēroga sacensības un beidzot Ventspilī mēs tās sagaidījām! Baltijas čempionāts telpās notika 21.-23.01.2022.

Sestdienā šāva rekursīvie un kompaktloki, bet svētdien neaprīkotie un garie loki un abas diena pagāja ļoti saspringti. Zināma mērā paspējām atradināties no starptautiskām sacensībām un katrs šāviens bija grūts, trūka pārliecības par savām spējām. Pārliecinātu un drošu šāvienu sacensību apstākļos dod regulāra sacensību pieredze, kura covid ierobežojumu laikā mūsu sporta veidā tika liegta.

Pārsvara visās cīņās un viesiem lokiem konkurence bija ļoti blīva rezultātu ziņā un bieži vien uzvarētājs tika noskaidrots tika pēc izšķiršāviena. Arī mūsu kluba biedriem, lai tiktu pie medaļām, nācās kārtīgi iesvīst un bieži vien cīņā bija tik saspringta, ka līdz pēdējām šāvienam nevarēja paredzēt, kurš būs uzvarētājs.

“Kvalifikācijā biju pirmajā pozīcijā”, stāsta Baltijas čempions neaprīkota loka klasē Nikolajs Siņņikovs, “tas iedeva man pārliecību un sajūtu ka treniņi šajā ziemā nebija veltīgi. Man nesanāca tas rezultāts, kuram biju gatavs un uz kuru cerēju – bija kļūdas. Bet pateicoties komandas atbalstam un gatavībai cīnīties, nepadoties un strādāt ar pilnu atdevi uz visiem 100% – jau turnīros un mix komandā šāvu pārliecinoši un izcīnīju divas zelta medaļas. Kaut gan ar katru turnīra kārtu pārspēt pretinieku bija arvien grūtāk, jo gan pretinieki bija ar vien spēcīgāki, gan es ar vien vairāk noguris, jo atšķirībā no maniem pretiniekiem, es šāvu arī sestdien rekursīvā loku klasē, līdz ar ko cīņa par zeltu sajūtu divu dienu nogurumu un tas traucēja sakoncentrēties, bet man tas izdevās un uzvaras izšķirsēriju noslēdzu ar trāpījumu desmitniekā”

Savukārt, mūsu kluba trenere Marina Rjabkova, zelta (neaprīkots loks) un bronzas (rekursīvais loks) medaļas ieguvēja, kā vienu no būtiskiem uzvaras faktoriem šajās sacensībās izceļ tieši taktiku: “Otrajā dienā neaprīkota loka klasē kvalifikāciju iesāku pārliecinoši ar 28 punktu sēriju, pusdistancē stabili biju līderos, un tad bija skaidrs, ka iepriekš iecerēta veidā līdz fināliem rezultativitāti uz noguruma fona saglabāt neizdosies. Gatavojoties sacensībām, es apzinājos ka būs jāšauj divas dienas, bet es negaidīju tik daudz garas un saspringās cīņas pirmajā dienā un sestdien 120-130 šāvienu vietā nācās izšaut 190. Pozitīvi ka daudzu gadu pieredze ļāva laicīgi novērtēt savus resursus un izvēlēties citu plānu. Un turnīros jau šāvu pārliecinoši. Arī mūsu kluba sportisti, ja arī pieļāva kļūdas šāviena izpildes tehnikā, toties ļoti prātīgi tika likti īstajā laikā un vietā dažādi taktiski risinājumi.”

Rezultāti Ianseo

Eiropas 3D čempionāts no tiesneša skatupunkta

Ierašanās

Viss sākas dienā pirms došanās, kad tiesnešu WhatsAppā saņemu ziņu, ka tiesnesis Berijs no Īrijas ir atlidojis, Zagrebas lidostā sagaidīs Latvijas komandu un tad dosies uz Mariboru. Rakstu atpakaļ – notiksi kļūda, Latvijas komanda šobrīd ir Rīgas lidostā, ielidos vakarā. Problēma ātri tiek atrisināta, transports no lidostas ir gan tiesnesim, gan Marinai un Kristapam. Nākamajā dienā arī es dodos uz lidostu un esmu ceļā. Bet vairāk par stundu kavējas pirmā lidmašīna no Rīgas uz Frankfurti. Kāpjot ārā Frankfurtē novēlu veiksmi para lodesgrūdējam Edgaram Bergam Tokijā un cenšos nesākt panikot pa to, ka palikušas 20 min līdz bordingam uz Zagrebu. Izrādās no pirmā termināla, kur mūs izlaiž no autobusa, līdz Z23 ir diezgan garš gabals skrienams. Pēc laika iekāpšana sākusies 10min atpakaļ, bet es vēl skrienu pa gariem gateņiem. Pieskrienu pie sava Z23 un izrādās, ārī te viss kavējas, tā ka ir laiks 20 min atvilkt elpu. Zagrebā šķērsojot robežu man piedraud, lai 12 stundu laikā izbraucu no valsts (Horvātijā papildus vakacinācijas sertifikātam vajag arī testu, Slovēnijā nevajag), atbildu “no problem”, un dodos satikt vēl vienu tiesnesi un mūsu šoferi. 2,5 h brauciens, robežas šķērsošana, serpentīns un esam viesnīcā. Viesnīcā pie reģistrācijas padodu ziņu, ka esam klāt, mūs satiek galvenais tienesis un uzreiz dodmies uz tiesnešu sanākmi, kas jau ir pusē. Paspējam izrunāt noteikumus par tehnisko komisiju – ko pārbaudam, kādus trikus mēdz rādīt šāvēji, sadalam pienākumus un izdalam tiesnešu formas, tiem kuriem tādas vēl nav.

Oficiālās piešaudes un tehniskās komisijas diena

Kopā esam 10 tiesneši, katrs no citas valsts – Austrija, Īrija, Spānija, Turcija, Vācija, Serbija, Lielbritānija, Nīderlande, Somija un Latvija.

Mežā uzliktas trīs trases, tātad katrā trasē sanāk trīs tiesneši un papildus galvenais tiesnesis, kurš kopā ar treneriem un menedžeriem būs treniņlaukā. Mani ieceļ par galveno sarkanajā trasē (jo man esot liela pieredze, ir tiesneši, kuriem vispār nav pieredzes ar apvidus šaušanu). No rīta novadam tehnisko komisiju rīta grupai, paēdam pusdienas un pēcpusdienās kopā ar organizatoru komandu, dodamies pārbaudīt trasi, vai viss atbilst noteikumiem. Pie reizes arī izrunājam, kur kurš stāvēs un par kuriem mērķiem atbildēs. Vēl tikai nevaram saprast kā strādā rācijas, vai ķers šajā reljefā. Vienojamies, ka Berijs (galvenā tiesneša vietnieks), būs dzetenajā trasē pa vidu, lai labāka dzirdamība, un katras trases galvenais sazināsies ar saviem “padotajiem” un Beriju, savukārt Berijs sazināsies ar Helmutu (galveno tiesnesi).

Tehniskā komisija

Vakarā atkal sanākme – izrunājam trases, “īpašos gadījumus” tehniskajā komisijā un veicamos darbus kvalifikācijas dienās.

Kā jau gana traks cilvēks, vakara sānāksmē labprātīgi piekrītu būt par DOS finālos. Ja galvenā tiesneša jautājums būtu bijis “kurš grib?” – droši vien būtu klusums, bet viņš gudri pajautāja “kuram ir pieredze?” – lēnām cēlu roku un sapratu, ka esmu vienīgā. Pie tam šaušanas vadības sistēma ir ļoti pazīstama – tā pati kas Amazonēm, tāda ar kādu vispār sāku savu tiesāšanas karjeru. Sarunāju, ka varēšu atsvaidzināt atmiņu piešaudes laukā.

1.kvalifikācijas diena

7.00 brokastis, 8.30 un mēs jau atkal esam trasē pārbaudīt, vai viss ok. Pa nakti atkal nozagti zvēri. Kopā jau 5 gab. Tā kā atrodamies slēpošanas kūrortā pie Mariboras (kalns ir mazliet virs 1000m), tad šeit visu laiku notiek aktīva kustība, ar “gondolām” ierodas riteņbraucēji, ģimenes dodas pārgājienos, arī ar auto braukā diezgan aktīvi, tad nekāds lielais brīnums tas nav. 

9.30 jau vedam grupas trasē, pārbaudam vai visi ir vietās un var sākt. 10.00 – svilpe un kvalifikācija ir sākusies. Mana trase šodien pilna ar kompaktniekiem. Staigāju šurpu turpu pa mežu starp saviem nozīmētajiem mērķiem un pārbaudu vai ievēro šaušanas laikus, vai pēkšņi neizvelk kādu elektronisku ierīci (par to pienākas diskvalifikācija), vai pēkšņi kāds nav lokam kaut ko nelegālu pieskrūvējis utt.

Kad visi ir izšāvuši un pavadīti ārā no meža, pagaidam līdz organizatori nomaina sarkanos mietiņus pret zilajiem un atkal dodamies pārbaudē un klāt jau vakariņu laiks. Vēl pirms vakariņām aizgāju uz piešaudes lauku parunāties ar tiesnesi Petinu no Austrijas, kas tur vada šaušanu, un man atgādina kā tās pogas jāspiež šaušanas vadības sistēmai.

Tiesnešu brigāde mums jautra un runīga. Ļoti daudz mācos no viņiem vienkārši pārrunājot dažādus gadījumus un viņu pieredzi pie vakariņām, brokastīm vai dzerot alu kopā ar Field crew (organizatoru komanda). Field crew pulcēšānās vieta ir pie slēpju nomas ieejas, kur galvenā organizatore Irena ir nodrošinājusi nebeidzamus alus krājumus ar kuriem viņi ļoti labprāt arī dalās.

Field crew. 3x varat minēt, kura ir Irena 🙂

Tā kā visi darbinieki ir brīvprātīgie un samaksu par trašu likšanu un sacensību organizēšanu atalgojumu nesaņem, tad tas ir visai radošs veids kā nedēļas garumā viņiem uzturēt možu garu. Tikai viens stingrs noteikums – gribi dzert alu? – tiesneša forma nost un civilās drēbes virsū.

2.kvalifikācijas diena

Viss vienkārši – brokastis, trases rīta pārbaude, grupu vešana mežā, svilpe, sviestmaize mežā, pēdējās grupas pavadīšana ārā no mežā.

Pēc tam sākas dienas intereseantākā daļa – rīt mix komandu cīņas. Pirmo reizi vēsturē 3D sacensībās! Ir sarunātas Zviedrijas un Francijas komandas šāvēji (kuri nav kvalificējušies mixiem) izmēģinājuma izrādei. Pēc piešaudes lauka slēgšanas, notestējam visus variantus mix komandu šaušanai. Jautri iet ne tikai mums, bet arī mūsu izmēģinājumu zaķīšiem.

Testa pasākums mix komandām

Vēl tikai ātri pārbaudam mixu trasi un ir laiks pasēdēt pie vakara alus un parunāties ar citiem tiesnešiem. Field crew stāsta, ka bija atbraukusi policija sakarā ar nozagtajiem mērķiem. Tā kā tajā brīdī notika kvalifikācija un policisti uzstājīgi gribēja redzēt tos zvērus, tad organizatori teica, lai paiet ar kājām apkārt, un tur varēs apskatīt. Bet policisti neklausīja, iesēdās mašīnā un aizbrauca pa taisno… Un dabūja caurumu mašīnas korpusā! Kādam gadījās rikošets un policijas auto tieši tajā laikā atradās nepareizajā vietā.

Mix diena

Tā kā mix cīņās piedalās tikai 4 labākās komandas katrā loka klasē, tad viss notika finālu laukumā pie baznīcas. Pirmā diena man kā DOS un pirmais mix pasākums 3D sacensībās norit veiksmīgi, medaļu cīņas ir redzamas translācijā.

Komandu cīņas

Atkal vakara pārbaude – individuālo maču mērķi izlikti slēpšanas trases kalnā kādu 15 min gājienā uz augšu. Pārbaudam distances un saņemam norīkojumus par to kurus mačus kurš vadīs. Ļoti liela uzmanība tiek pievērsta, lai tiesnesis, kurš tiešā maču, nav no tās pašas valsts, no kuras sportisti. Visgrūtāk veicas spāņu tiesnesim, jo sacensībās no Spānijas piedalījās maksimālais dalībnieku skaits.

Manuprāt pasākumu visraksturojošākā bilde 🙂

Individuālo maču diena

Garākā diena tiesnešiem visās sacensībās. Slēpošanas trasē ir izlikts 21 mērķis un papildus divi mērķi, ja ir nepieciešams izšķiršāviens (shoot-off). Mači notiek pēc pools sistēmas – 22 šāvēji pēc kvalifikācijas cīnās mačos. 1. un 2. vieta uzreiz jau ir tikusi pusfinālā un cīņā par medaļām. Rīta pusē sākam ar Instinktīvajiem un Garajiem lokiem. Tā nu nostājamies pie saviem nozīmētajiem mērķiem un gaidam pirmos pārus.

Individuālie mači

Paralēli notiek cīņas četros poolos – A, B, C un D tādēļ mums 4 tiesnešiem ir jāsadarbojas, jo mērķi ir nolikti tā, ka pēc bultām ir jāiet visiem kopā. Kādam tiek viens pāris – vīrieši, kādam divi – sievietes un vīrieši (ja sacensībās ir mazāk par 22 dalībniekiem, tad pirmās cīņas izpaliek). Uzdevums nav grūts, bet atbildīgs – kad šāvēji ir gatavi, sakam “Go” un spiežam taimeri, 30 sek pirms laika beigām ceļam dzelteno kartiņu, pakaļ pēc bultām, noteikt šaubīgos trāpījumus un tā visu dienu. Kad mačs noslēdzas, uzvarētājs paliek uz vietas un organizatori pieved nākamo pretinieku. Pusdienās garš gājiens lejā, pēc tam atkal augšā un pēcpusdienā tas pats ar Neaprīkotajiem un Kompaktlokiem. Dienas beigās ir noskaidroti A/B un C/D pools uzvarētāji, kas pievienosies finālos diviem kvalifikācijas uzvarētājiem. 

Tad atkal vakara trases pārbaude nākamajai dienai un var iedzert alu ar citiem tiesnešiem. Mums jau sāk veidoties vakara alus klubiņš – galvenā tiesneša vietnieks īrs Berijs, Alpers no Turcijas, somiete Mari un lielbritāniete Vikija. Tiek stāstīta pieredze no iepriekšējām sacensībām, pieminēti citi tiesneši (no kuriem zinu tikai dažus) utt. 

Komandu diena

Sākas viss ar ¼ maču slēpošanas nogāzē un pēcpusdienā fināli jau pārceļas uz finālu laukumu. Tā kā pēcpusdienā man jāvada šaušana, tad pirmspusdienā man dod iespēju tiesāt ¼ maču. Sportisti uzvedas labi, bet kā jau kārtīgā cīņā, tiek prasīts noteikt trāpījumus, pat ja bulta ir diezgan patālu no līnijas. Tā nu vārtos pa zemi pēc pilnas programmas, pēc tam citi tiesneši lasa man no matiem ārā lapas. Tiešraidi pavadu DOS teltī. Izrādās to nodrošina viens itālis ar tehnoloģijām piebāztā busiņā, otrs itālis ir galvenais par i@anseo. Vēl viņiem ir viena asistente, kas palīdz un vietējais brīvprātīgais ir kļuvis par video operatoru – viņam ir piešķirta pārvietojamā kamera (stacionārās kameras tiek vadītas no busiņa). Pēdējā dienā šis pats busiņš dodas uz Poreču Horvātijā, kur jau uzreiz pēc Marioboras sākas Eiropas Field čempionāts, kurā tiek sadalītas kvotas uz Pasaules spēlēm Birmingemā, ASV. Jā, Pasaules spēlēs Neaprīkotie un Rekursīvie loki šauj Fieldus! 

Translācija tiek nodrošināta no šejienes

Finālu diena

Diena sākas tikpat agri kā visas iepriekšējās. Jau 8os esam finālu laukumā un gatavi startam. Pusfināli netiek translēti, tādēļ pārus varam laist paralēli laukumā nevis pa vienam kā medaļu cīņās. Tas notiek gana ātri, laiks pusdienās un atpakaļ sakārtot laukumu medaļu cīņām un tiešraidei. Visiem tiesnešiem tiek iedalīti amati – kurš tiesā maču, kurš pieraksta trāpījumus un kurš nosauc trāpījumus. Pie mērķiem līdzi dodas arī sportistu aģenti (piekrīt nosauktajam rezultātam un paraksta protokolu). Man viss vienkārši – esmu DOS (Director of Shooting). Ja no rīta nosalu (teltī bija ēna un 1000m virs jūras līmeņa ir vēsi), tad pēcpusdienā sēdēju spilgtā saulē un mazliet apcepos. Un tas viss nenovēršot uzmanību un skatu uz sacensību laukuma, lai noreaģētu uz katru manu kolēģu kustību un acu skatu.

Fināli novadīti, sacensību noslēgums, kopējais foto un neticēsiet – beidzot man ir 3 h lai aizbrauktu uz pilsētu, kuras vārdā ir nosauktas sacensības… Lai paspētu uz pēdējo gondolu/pacēlāju atpakaļ, pilsētas apskatei paliek pusotra stunda. Vakarā vēl ballīte uz viesnīcas terases, daudzi deju laikā no sajūsmas pazaudēja kurpes, bet mēs – alus klubiņš – sēdējām uz pacēlāja (iesācēju kalna gumijas pacēlājs) ar 70gadu mūziku fonā, skatījāmies uz lejā izgaismoto pilsētu un apspriedām cik veiksmīgi aizritējušas sacensības. 

Field crew darbībā

 

Jau uzreiz pēc brokastīm ceļš uz lidostu un mājām. Labi, ka atpakaļceļā pa lidostu skraidīt nevajadzēja 🙂 Pirmā starptautiskā tiesneša pieredze noslēgusies neticami labi. Gaidu nākamo!

P.S. Pagājušas 2 nedēļas un pabeidzot rakstīt šo tekstu, visa Mariboras tiesnešu komanda WhatsAppā apsveicam Beriju ar ievēlēšanu WA Apvidus un 3D komitejā (kongress notiek Janktonā, ASV). 

3D un Field būs būt!

Agate

Eiropas 3D čempionāts Slovēnijā 

Šī gada WA 3D Eiropas čempionāts veselu nedēļu norisinājās 1000 m virs jūras līmeņa slēpošanas kalnu kompleksā Pohorje (Maribora, Slovēnija, 27.08.- 04.05.2021). Latvijas delegācijā bija mūsu kluba trenere un valdes locekle Marina (Neaprīkotā loka klasē, BW). Otrs delegācijas dalībnieks bija ļoti pieredzējis Garā loka klases (LM) šāvējs Kristaps Novads no kluba Savage Archer.
Vēl sacensībās Latviju pārstāvēja mūsu kluba trenere un valdes locekle Agate Zālīte kā starptautiskās klases tiesnesis.
Agate tiesājot komandu cīņas
Gan daba, gan sacensību un turnīru norise ļoti atšķirās no iepriekšējā Eiropas čempionāta, kurā biju startējusi (Zviedrijā 2018.g.). Slovēnijā pārsvara bija mežs, kas tomēr nedaudz tuvāks mūsu dabai pēc izskata, bet Zviedrijā klintis un viduslaiku cietoksnis un šādos apstākļos mēs Latvijā reti šaujam. Sacensību formāts ir 3D zvēru maketi, kuros ir jātrāpa no nezināmā attāluma, citiem vārdiem, attālumu līdz zvēram jānosaka pašam, tāpēc ļoti svarīgi kādā apvidū notiek šaušana.

Bet par visu pēc kārtas

Sacensību logo
Pie viesnīcas bijām tumšā nakti, pusstundu braucot augšā kalna pa serpantīnu. Viss tukšs, kluss, un visi guļ. Sākumā mums iedeva dīvainu atslēgu ar numuru 8009 un tik pēc vairākiem riņķiem pa tumsu apkārt pilsētiņai, sapratām kas numurs tomēr ir 6008, ja to atslēgu apgriež otrādi. Būtu jau sīkums, bet pirms tam jau rīkotāju “transfērs mūs jau “pazaudēja” lidostā. Līdzīgas sīkas sadzīviskas problēmas mūs piemēklēja visu nedēļu, bet tas nebūtu stāsta vērts. Viesnīca bija īstajos kalnos, ļoti ainaviskā vietā, un temperatūras ziņā pirmajās dienās bija pavēsi, piem., brokastu laikā bija tik ap 8 grādiem. Izrādās, ka šajā vietā nav tikai loka šaušana, ir vēl bokseriem sacensības un kalnu riteņiem nobrauciena sacensības (downhill). Un ja pirmajā dienā mēs tomēr atrastu 8009 mājiņu, tad mēs nakts vidū apciemotu ungāru bokserus.

Neoficiālās piešaudes diena

Bez problēmām izgājam akreditāciju, patrenējāmies ar tālmēru un veiksmīgi aizvadījām neoficiālu piešaudi. Pārsteigumu sagādāja piešaudes lauks, kurš tika ierīkots izteikta slīpumā uz kalna, tā kā kreisais flangs ir lejā, bet labais gals ir augšā. Tāpēc atvelkot loku, visu laiku ļoti bija jāpiedomā pie tā, lai loku “negāztu” uz sāniem. Grūti ir pat paiet un ejot pēc bultām ir tāda divaina sajūta, ka visu laiku novirzies no vairoga. Pēc nedēļas treniņiem uz šādā slīpuma man tik ļoti gribējās beidzot pašaut stāvot uz taisnas virsmas, kad tu jūti stabilu pamatu zem kājām.

Piešaudes lauks

Oficiālās piešaudes diena

Atklāšanas ceremonija ierobežojumu dēļ tika aizvietota ar 5 minūšu sacensību organizatoru runu. Katrai valsts delegācijai savi soliņi piešaudes laukā, katrai valstij savs pusdienu galds, tā lai delegācijas pēc iespējas mazāk kontaktējās ar pārejām delegācijām utt. – viss ierobežojumu dēļ. Tāpēc komunikācija ar citu valsts sportistiem notika mazāk, bet tas nekādi neatspoguļojās uz kopējo sacensību pozitīvo atmosfēru.
Arī šogad es pārsteidzu tehnisko komisiju ar pieteikto uzpirksteņu un monokļu daudzumu, jā, tie man ir vairāki, laikam tā jau ir iegājies. Sajās sacensībās bija iespēja piešaudes laukā atstāt rezerves loku (inventāru), un ja kaut kas notiek ar loku trasē, tad pusstundas laikā sportists var sarunāt, ka viņam maiņas inventārs tiks piegādāts uz trasi. Bet praktiski tas ir iespējams, ja delegācijā ir līdz tāda vienība ka treneris vai komandas menedžeris. Ja nav, tad ņem un staipi pa mežu divus lokus. Tā ka musu delegācijā tādas atsevišķas vienības nebija, tad nu iztikām kā varējām, un ko varējām, to arī paņemam uz mežu. Nedaudz radoša pieeja un viss ir atrisināts ar mazāku apgrūtinājumu.

Pirmā kvalifikācijas diena

Latvijas komanda

Kopumā 8 loka klasēm (4 loku veidi un abi dzimumi) divām kvalifikācijas dienām tika izveidotas 3 trases (sarkanā, dzeltenā un zilā). Es šāvu BW klasē un tiku pirmajā dienā pie zilās trases. Priecēja trašu kartes kvalitāte, ta ne tikai bija skaidri saprotamā un ļoti kompakta, bet kartē bija precīzi attiecīgo zvēru attēli katrā mērķī. Šī ir ļoti laba, bet iepriekš neredzēta ekstra. No viesnīcas līdz piešaudes laukuma ap 0.5 km, līdz trasēm ap 1 km. Kas šāda formāta sacensībās skaitās ļoti tuvu. Pašas trases ap 3 km, kas ari ir kompakti. Cits jautājums, ka viss un visur notiek slīpumā lejā vai augšā, tāpēc īpaši neieskriesies un visi pārvietojās ar konstantu ātrumu. Protams, ar to jau mēs rēķinājāmies treniņprocesā. Labi, ka visa mūsu nelielā delegācija ir vakcinēta pret Covid, un mums nav ik pēc dienas jātestējās. Citādi tie laiki ir salikti tā, ka gribi testējies un ātri brokasto, gribi labi brokastot, tad agri celies, gribi normālu piešaudi, tad neēd, gribi gulēt ēst un testēties, tad tev piešaudei paliek tikai 15 minūtes t.sk. ar nokļūšanu līdz piešaudes laukumam.

Zila trasē nebija tik daudz augšā/lejā, cik “kanjoni” un grāvji pa vidu. Bija arī neredzāmās “terases”. Laika apstākļi bija ideāli. Kopumā lieli zvēri salikti diezgan tuvu, lai zvērā vispār trāpītu, bet, lai iešautu killzonā, tad tie attālumi bija viltīgi. Papildus meža reļjefs ir pats pa sevi kā mīksta pūkaina sega un ļoti nelīdzena, ar pagalēm, ar ciņiem un celmiem. Rezultātā man 377 punkti un 12.dalītā vieta.

Otrā kvalifikācijas diena

Šoreiz man bija dzeltenā trase. Dienā bija apmācies un trasē bija ļoti tumšs, brīžiem pat nevar saredzēt killzonas binokļos. Otrā pusē jau kļuva gaišāk. Šāvās grūti, regulāri bija jāatliek šāvieni. Nebija tāda viegluma, ka vakar. Ja vakar kilzonās trāpīju biežāk ar otru bultu, tad šodien vairāk ar pirmo. Savukārt otrais šāviens gāja parasti augšā uz 12iem. Arī citām BW šāvējām šodien pārsvārā bija zemāki rezultāti. Izšāvu 374 punktus, un kopvērtējumā ierindojos pēc abu dienu rezultātiem 13.vietā.

Turnīri

Izcīnītā salīdzīnoši augstā vieta kvalifikācijā ļauj sākt cīņu uzreiz ar otrajā turnīru kārtā pret pirmās turnīru kārtas uzvarētāju. (Pools sistēma redzama šeit)

Turnīra sākums bija paredzēts 14:40, bet 30-40 minūtes pirms sākuma visus, kuriem ir turnīri jau ved prom no piešaudes lauka uz turnīru vietu, jo līdz turnīru vietai jākāpj kalnā ap 15 minūtēm. Bet piešaudes lauks vaļā tikai no 13 45. Ja pirmā cīņa man nebūtu BUY (bez pretinieka), tad uz turnīru ietu jau no 13.30, dīvaini, bet ka visur ir turnīru sākuma laiki, bet nekur nav rakstīts, ka pusstundu iepriekš tevi ved prom. Tāpēc piešāvos rīta maiņā, tad bija pusdienas un pirms 14.00 tikai dažas bultas. Bet  ar to pietika, lai jutos pārliecināti, stabili, mierīgi un ar teicienu “Nu, kur ir te zvēri? Esmu gatava, varam šaut!” doties uz turnīru vietu.

Šaujot turnīrcīņas

Pirmā cīņa bija pret austrieti. Visi mērķi tika novietoti un slēpošanas kalna zālē, vai pļavas malā, pie paša meža. Uz šāvienu ir dota 1 minūte, dzeltana kartiņa laika pusē un pēdējas desmit sekundes ar balsu komandu.

Tiesnesis uzņēma ārprātīgu tempu. Pāris nepaspēja pienāk pie zvēra bildes, noņemt mugursomu, piesiet loku pie rokas, bet tiesnesis jau prasa “Ready?” un saka “Go!” kaut gan redz, ka līdz gatavības acīmredzams ir nepieciešamās vēl vairākas  darbības. Iepriekšējo reizi Eiropas čempionātā tāda skriešana turnīros nav bijusi. Vēl pa vidu, kaut ko mēģināja stāstīt pusis, kurš nesa turnīra rezultāta tablo, tā arī nesapratām ar ko viņš bija neapmierināts, bet tā kā tiesnesis visu lauku kā trakus dzina uz priekšu, tad arī nebija laika noskaidrot, ko tad īsti viņš vēlas.

Pirmo cīņu vinnēju ar 62 (no 66 max, 6 mērķi, 1 bulta katrā) pret 51. Visi trāpījumi bija tikai 10 un 11. Arī pašsajūta bija lieliska, lieka stresa nebija, neskatoties uz ātru tempu. Un tad iestājās pauze un diezgan ilga, kamēr ateved nākamos pretiniekus otram turnīram. Šajās pauzēs ir svarīgi noturēt noskaņojumu. Otrā cīņa pret vēl vienu austrieti sākās pārliecinoši 10, 11, tad kļūda šāvienā un 5, nākamais mērķis jau mežā, tumsā – melnais lācis aiz uzkalna. Abām šāvējam šajā zvērā bija 8 punkti. Nākamā mērķī arī 8 un pēdējais mērķis atkal mežā, tumsā aiz uzkalniņa, trāpīts 10, bet kopsumā zaudējums turnīrā 52 pret 54. Vidējais trāpījums turnīros 9.5 un tas ir augsts rezultāts. Diemžēl viens neprecīzs šāviens 5niekā un šajā čempionātā ierindojos dalīta 11.vietā.

Esmu gandarīta un pateicīga par iespēju šeit startēt, tā ir neaprakstāma pieredze un motivācija treniņiem. Mani rezultāti ir krietni labāki par iepriekšējo Eiropas čempionātu un apziņa, ka treniņos ieguldītajam darbam ir atdeve, mani iedvesmo.

Kristaps uz pjedestāla

Un apsveicam Kristapu Novadu ar sudraba medaļu!

Pēc ārkārtas situācijas sacensību rezultāti

Pēc karantīnas straujā tempā loka šāvēji atgriežas ierastā treniņu un sacensību ritmā. Tādēļ īpaši patīkami bija redzēt mūsu klubu tik kuplā skaitā sacensībās Mani pirmie starti 11.jūlijā. Pamatīgās vējā brāzmās 10  mūsu kluba sportisti cīnījās 30m, 50m un 70m distancēs olimpiskā un neaprīkotā loka klasēs. Rezultāti.

12. jūlijā Babītes pagastā notika Latvijas Jaunatnes čempionāts, kurā Nikolajs Siņņikovs izcīnīja 3.vietu un Julianna Ostrovska 2.vietu junioru konkurencē olimpiskā loka klasē. Rezultāti.

26.-27.jūlijā Utenā, Lietuvā notika Lietuvas atklātais čempionāts, kurā 1.vietu individuāli ar kompaktloku izcīnīja Marina Rjabkova un 2.vietu Edgars Šilovs, jaukto pāru komandā abiem 1.vieta, bet vīriešu komandu konkurencē kopā ar viesi no SK Amazones, Edgars Šilovs un Vadims Francs izcīnīja zeltu. Rezultāti.

5.septembrī Salas pagastā notikušajā Latvijas atklātajā čempionātā Latvijas čempiona titulu ar 2.vietu, piekāpjoties Lietuvas pārstāvim, izcīnīja Edgars Šilovs kompaktloka klasē, bet Aigars Veinbergs kļuva par Latvijas čempionu ar instinktīvo loku. Rezultāti.

Latvijas čempionāts x2

Februārī un marta sākumā mūsu kluba sportisti piedalījās vairākās sacensībās t.sk. divos Latvijas čempionātos telpās (jaunatnes un pieaugušo), kuri arī šogad notika Ventspilī.

Latvijas čempionātā pieaugušajiem mūsu klubu pārstāvēja trīs komandas – olimpiska loka vīriešu komanda (Siņņikovs/Ozoliņš/Derbakovs), sieviešu komanda (Rjabkova/Fomenko/Ostrovska) un kompaktloka komanda (Šilovs/Francs/Ojaniemi), bet Artis Vilciņš neaprīkotā loka klasē pārstāvēja mūsu klubu tikai individuāli.

Rezultāti:

  • Rjabkova/Fomenko/Ostrovska katrai 9.dalītā vieta individuāli un 4.vieta komandu cīņās.
  • Siņņikovs/Ozoliņš/Derbakovs komandu cīņās cīnoties līdz shoot-off izcīna 2.vietu. Individuālā ieskaitē Derbakovs 17.dalītā vietā, Ozoliņš 9.dalītā vietā un Siņņikovs – BRONZA.
  • Šilovs/Francs/Ojaniemi 9.dalīta vieta individuāli un 3.vieta komandu cīņās.
  • Vilciņš, 1/4 turnīrā piekāpjoties sacensību zelta medaļas ieguvējam, izcīna 6.vietu.
  • Agate Zālīte – galvenā sacensību tiesnese.

Latvijas Jaunatnes čempionātā telpās (01.03.2020) parādīt savu meistarības līmeni devās kluba jaunākie kluba pārstāvji. Kopumā sacensības apmeklēja 69 jaunie sportisti.

Mūsu rezultāti:

  • Olimpiskais loks, Juniori, sievietes: J. Ostrovska 5.vieta un V. Fomenko – SUDRABS
  • Olimpiskais loks un Neaprīkots loks, Juniori, vīrieši: N. Siņņikovs SUDRABS un ZELTS
  • Olimpiskais loks, Jaunieši, meitenes: E.Aļeiņikova – 13.vieta
  • Olimpiskais loks, Jaunieši, zēni: D.Drukaļskis 7.vieta un I.Klyashtornyy 5.vieta

Un šoreiz uzdosim jautājumu abu sacensību medaļniekam Nikolajam Siņņikovam:

Kāpēc nolēmi šajās sacensībās piedalīties divās loku klasēs un vai gandarīts par šādu lēmumu?

Jā, esmu viennozīmīgi gandarīts. Tas bija man liels izaicinājums un cītīgi tam gatavojos, jo apzinājos, ka visticamāk šaut nāksies viena maiņā. Tā arī bija! Un visi šāvieni sērijā bija jāveic burtiski viens aiz otra bez pārtraukuma. Citiem vārdiem sakot – uz trim bultām paredzētajā laikā (2 min), man bija jāizšauj 6 bultas un jāpaspēj paņemt otru loku un pāriet uz citu vairogu. Tāpēc šīm sacensībām man bija pavisam cits noskaņojums, maksimālā mobilizācija, jo apziņa, ka laika atlikt šāvienu nav un visus 120 šāvienus jāizpilda tā, kā praktiski tas notiek alternatīvajos turnīros. Šaujot šādos apstākļos nav iespējams (jo nav laika) domāt ne par ko citu, kā tikai par šāvienu. Jā, nenoliedzami psiholoģiski šādi šaut ir grūti, jo bija bažas, ka varu neiekļauties atvēlētajā šaušanas laikā, neskatoties uz to ka treniņos ieguvu pārliecību par sevi, ka man pilnīgi pa spēkam šaut šādā tempā. Es iemācījos ātri ielādēt bultu un ātri nomainīt lokus, visur kur var un drīkst pasteigties, es iemācījos to darīt, un kur šāviena apstrādes posmā steigties kategoriski nedrīkst, tur arī strādāju pārdomāti.

Vairāk foto