Eiropas 3D čempionāts Slovēnijā - Loka šaušanas klubs " AiM Archery"

Šī gada WA 3D Eiropas čempionāts veselu nedēļu norisinājās 1000 m virs jūras līmeņa slēpošanas kalnu kompleksā Pohorje (Maribora, Slovēnija, 27.08.- 04.05.2021). Latvijas delegācijā bija mūsu kluba trenere un valdes locekle Marina (Neaprīkotā loka klasē, BW). Otrs delegācijas dalībnieks bija ļoti pieredzējis Garā loka klases (LM) šāvējs Kristaps Novads no kluba Savage Archer.

Vēl sacensībās Latviju pārstāvēja mūsu kluba trenere un valdes locekle Agate Zālīte kā starptautiskās klases tiesnesis.

Gan daba, gan sacensību un turnīru norise ļoti atšķirās no iepriekšējā Eiropas čempionāta, kurā biju startējusi (Zviedrijā 2018.g.). Slovēnijā pārsvara bija mežs, kas tomēr nedaudz tuvāks mūsu dabai pēc izskata, bet Zviedrijā klintis un viduslaiku cietoksnis un šādos apstākļos mēs Latvijā reti šaujam. Sacensību formāts ir 3D zvēru maketi, kuros ir jātrāpa no nezināmā attāluma, citiem vārdiem, attālumu līdz zvēram jānosaka pašam, tāpēc ļoti svarīgi kādā apvidū notiek šaušana.

Bet par visu pēc kārtas

Pie viesnīcas bijām tumšā nakti, pusstundu braucot augšā kalna pa serpantīnu. Viss tukšs, kluss, un visi guļ. Sākumā mums iedeva dīvainu atslēgu ar numuru 8009 un tik pēc vairākiem riņķiem pa tumsu apkārt pilsētiņai, sapratām kas numurs tomēr ir 6008, ja to atslēgu apgriež otrādi. Būtu jau sīkums, bet pirms tam jau rīkotāju “transfērs mūs jau “pazaudēja” lidostā. Līdzīgas sīkas sadzīviskas problēmas mūs piemēklēja visu nedēļu, bet tas nebūtu stāsta vērts. Viesnīca bija īstajos kalnos, ļoti ainaviskā vietā, un temperatūras ziņā pirmajās dienās bija pavēsi, piem., brokastu laikā bija tik ap 8 grādiem. Izrādās, ka šajā vietā nav tikai loka šaušana, ir vēl bokseriem sacensības un kalnu riteņiem nobrauciena sacensības (downhill). Un ja pirmajā dienā mēs tomēr atrastu 8009 mājiņu, tad mēs nakts vidū apciemotu ungāru bokserus.

Neoficiālās piešaudes diena

Bez problēmām izgājam akreditāciju, patrenējāmies ar tālmēru un veiksmīgi aizvadījām neoficiālu piešaudi. Pārsteigumu sagādāja piešaudes lauks, kurš tika ierīkots izteikta slīpumā uz kalna, tā kā kreisais flangs ir lejā, bet labais gals ir augšā. Tāpēc atvelkot loku, visu laiku ļoti bija jāpiedomā pie tā, lai loku “negāztu” uz sāniem. Grūti ir pat paiet un ejot pēc bultām ir tāda divaina sajūta, ka visu laiku novirzies no vairoga. Pēc nedēļas treniņiem uz šādā slīpuma man tik ļoti gribējās beidzot pašaut stāvot uz taisnas virsmas, kad tu jūti stabilu pamatu zem kājām.

Oficiālās piešaudes diena

Atklāšanas ceremonija ierobežojumu dēļ tika aizvietota ar 5 minūšu sacensību organizatoru runu. Katrai valsts delegācijai savi soliņi piešaudes laukā, katrai valstij savs pusdienu galds, tā lai delegācijas pēc iespējas mazāk kontaktējās ar pārejām delegācijām utt. – viss ierobežojumu dēļ. Tāpēc komunikācija ar citu valsts sportistiem notika mazāk, bet tas nekādi neatspoguļojās uz kopējo sacensību pozitīvo atmosfēru.

Arī šogad es pārsteidzu tehnisko komisiju ar pieteikto uzpirksteņu un monokļu daudzumu, jā, tie man ir vairāki, laikam tā jau ir iegājies. Sajās sacensībās bija iespēja piešaudes laukā atstāt rezerves loku (inventāru), un ja kaut kas notiek ar loku trasē, tad pusstundas laikā sportists var sarunāt, ka viņam maiņas inventārs tiks piegādāts uz trasi. Bet praktiski tas ir iespējams, ja delegācijā ir līdz tāda vienība ka treneris vai komandas menedžeris. Ja nav, tad ņem un staipi pa mežu divus lokus. Tā ka musu delegācijā tādas atsevišķas vienības nebija, tad nu iztikām kā varējām, un ko varējām, to arī paņemam uz mežu. Nedaudz radoša pieeja un viss ir atrisināts ar mazāku apgrūtinājumu.

Pirmā kvalifikācijas diena

Kopumā 8 loka klasēm (4 loku veidi un abi dzimumi) divām kvalifikācijas dienām tika izveidotas 3 trases (sarkanā, dzeltenā un zilā). Es šāvu BW klasē un tiku pirmajā dienā pie zilās trases. Priecēja trašu kartes kvalitāte, ta ne tikai bija skaidri saprotamā un ļoti kompakta, bet kartē bija precīzi attiecīgo zvēru attēli katrā mērķī. Šī ir ļoti laba, bet iepriekš neredzēta ekstra. No viesnīcas līdz piešaudes laukuma ap 0.5 km, līdz trasēm ap 1 km. Kas šāda formāta sacensībās skaitās ļoti tuvu. Pašas trases ap 3 km, kas ari ir kompakti. Cits jautājums, ka viss un visur notiek slīpumā lejā vai augšā, tāpēc īpaši neieskriesies un visi pārvietojās ar konstantu ātrumu. Protams, ar to jau mēs rēķinājāmies treniņprocesā. Labi, ka visa mūsu nelielā delegācija ir vakcinēta pret Covid, un mums nav ik pēc dienas jātestējās. Citādi tie laiki ir salikti tā, ka gribi testējies un ātri brokasto, gribi labi brokastot, tad agri celies, gribi normālu piešaudi, tad neēd, gribi gulēt ēst un testēties, tad tev piešaudei paliek tikai 15 minūtes t.sk. ar nokļūšanu līdz piešaudes laukumam.

Zila trasē nebija tik daudz augšā/lejā, cik “kanjoni” un grāvji pa vidu. Bija arī neredzāmās “terases”. Laika apstākļi bija ideāli. Kopumā lieli zvēri salikti diezgan tuvu, lai zvērā vispār trāpītu, bet, lai iešautu killzonā, tad tie attālumi bija viltīgi. Papildus meža reļjefs ir pats pa sevi kā mīksta pūkaina sega un ļoti nelīdzena, ar pagalēm, ar ciņiem un celmiem. Rezultātā man 377 punkti un 12.dalītā vieta.

Otrā kvalifikācijas diena

Šoreiz man bija dzeltenā trase. Dienā bija apmācies un trasē bija ļoti tumšs, brīžiem pat nevar saredzēt killzonas binokļos. Otrā pusē jau kļuva gaišāk. Šāvās grūti, regulāri bija jāatliek šāvieni. Nebija tāda viegluma, ka vakar. Ja vakar kilzonās trāpīju biežāk ar otru bultu, tad šodien vairāk ar pirmo. Savukārt otrais šāviens gāja parasti augšā uz 12iem. Arī citām BW šāvējām šodien pārsvārā bija zemāki rezultāti. Izšāvu 374 punktus, un kopvērtējumā ierindojos pēc abu dienu rezultātiem 13.vietā.

Turnīri

Izcīnītā salīdzīnoši augstā vieta kvalifikācijā ļauj sākt cīņu uzreiz ar otrajā turnīru kārtā pret pirmās turnīru kārtas uzvarētāju. (Pools sistēma redzama šeit)

Turnīra sākums bija paredzēts 14:40, bet 30-40 minūtes pirms sākuma visus, kuriem ir turnīri jau ved prom no piešaudes lauka uz turnīru vietu, jo līdz turnīru vietai jākāpj kalnā ap 15 minūtēm. Bet piešaudes lauks vaļā tikai no 13 45. Ja pirmā cīņa man nebūtu BUY (bez pretinieka), tad uz turnīru ietu jau no 13.30, dīvaini, bet ka visur ir turnīru sākuma laiki, bet nekur nav rakstīts, ka pusstundu iepriekš tevi ved prom. Tāpēc piešāvos rīta maiņā, tad bija pusdienas un pirms 14.00 tikai dažas bultas. Bet ar to pietika, lai jutos pārliecināti, stabili, mierīgi un ar teicienu “Nu, kur ir te zvēri? Esmu gatava, varam šaut!” doties uz turnīru vietu.

Pirmā cīņa bija pret austrieti. Visi mērķi tika novietoti un slēpošanas kalna zālē, vai pļavas malā, pie paša meža. Uz šāvienu ir dota 1 minūte, dzeltana kartiņa laika pusē un pēdējas desmit sekundes ar balsu komandu.

Tiesnesis uzņēma ārprātīgu tempu. Pāris nepaspēja pienāk pie zvēra bildes, noņemt mugursomu, piesiet loku pie rokas, bet tiesnesis jau prasa “Ready?” un saka “Go!” kaut gan redz, ka līdz gatavības acīmredzams ir nepieciešamās vēl vairākas darbības. Iepriekšējo reizi Eiropas čempionātā tāda skriešana turnīros nav bijusi. Vēl pa vidu, kaut ko mēģināja stāstīt pusis, kurš nesa turnīra rezultāta tablo, tā arī nesapratām ar ko viņš bija neapmierināts, bet tā kā tiesnesis visu lauku kā trakus dzina uz priekšu, tad arī nebija laika noskaidrot, ko tad īsti viņš vēlas.

Pirmo cīņu vinnēju ar 62 (no 66 max, 6 mērķi, 1 bulta katrā) pret 51. Visi trāpījumi bija tikai 10 un 11. Arī pašsajūta bija lieliska, lieka stresa nebija, neskatoties uz ātru tempu. Un tad iestājās pauze un diezgan ilga, kamēr ateved nākamos pretiniekus otram turnīram. Šajās pauzēs ir svarīgi noturēt noskaņojumu. Otrā cīņa pret vēl vienu austrieti sākās pārliecinoši 10, 11, tad kļūda šāvienā un 5, nākamais mērķis jau mežā, tumsā – melnais lācis aiz uzkalna. Abām šāvējam šajā zvērā bija 8 punkti. Nākamā mērķī arī 8 un pēdējais mērķis atkal mežā, tumsā aiz uzkalniņa, trāpīts 10, bet kopsumā zaudējums turnīrā 52 pret 54. Vidējais trāpījums turnīros 9.5 un tas ir augsts rezultāts. Diemžēl viens neprecīzs šāviens 5niekā un šajā čempionātā ierindojos dalīta 11.vietā.

Esmu gandarīta un pateicīga par iespēju šeit startēt, tā ir neaprakstāma pieredze un motivācija treniņiem. Mani rezultāti ir krietni labāki par iepriekšējo Eiropas čempionātu un apziņa, ka treniņos ieguldītajam darbam ir atdeve, mani iedvesmo.

Un apsveicam Kristapu Novadu ar sudraba medaļu!